Katrs grams alkohola atstāj iespaidu uz Jūsu veselību!

Gremošanas orgānu sistēma

• Aknas - Ilgstoši lietojot alkoholiskos dzērienus notiek pārmaiņas aknās: aknu taukainā hepatoze, iekaisums un ciroze. Aknu taukaino hepatozi raksturo kā tauku uzkrāšanos aknās, bet alkohola hepatīts ir nopietnāks un noris ar aknu šūnu iekaisumu un bojāeju. Šis stāvoklis, nelietojot alkoholu un ārstējoties, ir atgriezenisks, bet var arī beigties ar nāvi, ja ir pietiekoši nopietns un netiek ārstēts. Visnopietnākā un dzīvību apdraudošākā no alkohola aknu bojājumiem ir ciroze – hronisks aknu iekaisums ar aknu šūnu bojāeju un rētaudu veidošanos. Regulāri lietojot alkoholiskos dzērienus strauji palielinās iespēja attīstīties aknu cirozei.

• Kuņģa zarnu trakts - Alkohols cilvēka organisma asinsritē iekļūst caur mutes, kuņģa un zarnu gļotādām. Alkohola toksiskā iedarbība visātrāk un izteiktāk ir novērojama uz kuņģi un zarnām. Stipro alkoholisko dzērienu lietošana izsauc mutes dobuma gļotādu pastiprinātu kairinājumu, tāpēc reibinošo dzērienu lietotājiem nereti novēro mutes dobuma, rīklēs un barības vada gļotādas iekaisumus. Alkohola lietošana ir veicinošs faktors gastrītam, tievo zarnu iekaisumam, tievo zarnu vēzim. Bieža alkohola lietošana var izraisīt arī aizkuņģa dziedzera iekaisumu - pankreatītu. Pankreatīts rodas, no alkohola izraisītajiem asinsrites un sekrēta atteces traucējumiem aizkuņģa dziedzerī no kā veidojas tūska, rodas asinsizplūdumi, iekaisums un visbeidzot atmirst aizkuņģa dziedzera audi.

• Nieres - No alkohola atkarīgie cilvēki bieži slimo ar urīnceļu infekcijām, nieru bļodiņu iekaisumu un nieru mazspēju. Cilvēkiem, kas ļoti iecienījuši alu, bieži vien var novērot slimas ne tikai nieres, bet arī urīnpūsli un urīnceļus.

Asinsrites sistēma

• Tūlīt pēc reibinošo dzērienu lietošanas paplašinās perifērie asinsvadi, tāpēc iedzērušam cilvēkam seja kļūst sārta. Regulāri lietojot alkoholu, ādas sīkie asinsvadi paplašinās un alkohola ietekmē līdz ar šo asinsvadu paplašināšanos paātrinās sirds darbība un skābekļa patēriņš sirds muskulī. Pat viena alkohola deva var izraisīt sirds darbības traucējumus un pēkšņu nāvi. Alkohols izraisa hroniskus vielmaiņas traucējumus sirds muskulatūras šūnās, ko apzīmē kā alkohola miokardiopātiju. Pēc ilgstošas alkohola lietošanas, sirds muskulī alkohola ietekmē radušās izmaiņas jau ir neatgriezeniskas, tādēļ parādās sāpes sirdī, elpas trūkums strādājot, paātrināta sirdsdarbība, sirds ritma traucējumi. Lietojot alkoholu paaugstinās arī assinspiediens, kas vēl vairāk apgrūtina sirdi.

Centrālā nervu sistēma

• Līdzīgi kā citām psihoaktīvām vielām, arī alkohola iedarbībai uz centrālo nervu sistēmu ir 3 stadijas: uzbudinājuma, narkozes un agonālā stadija. Sākotnēji, nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā, un pārsvaru iegūst uzbudinājuma procesi. Klīniski tas izpaužas kā eiforija – pacilāts garastāvoklis un raksturīgais reibums. Šajā stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs un zaudē paškritiku un paškontroli, parasti palielinās ēstgriba un pieaug dzimumtieksme. Alkohola koncentrācijai asinīs turpina pieaugt, tiek nomākti uzbudinājuma procesi galvas smadzenēs – cilvēks kļūst miegains, var būt apziņas traucējumi un pat bezsamaņa. Lielas alkohola devas veicina gan galvas, gan muguras smadzeņu darbības nomākumu: cilvēkam izzūd refleksi, atslābst muskulatūra, var apstāties sirdsdarbība un elpošana, jo tiek nomākti dzīvībai svarīgi centri galvas smadzenēs. Regulāri lietojot alkoholiskos dzērienus var attīstīties alkohola atkarība, neatgriezeniskas izmaiņas smadzeņu sienās - encefalopātija, demence (plānprātība). Var attīstīties arī neiropātija kājās un rokās – pazeminās jutība taustes sajūtās, parādās tirpuma sajūta.

Elpošanas orgānu sistēma

•  No alkohola atkarīgajiem trīs reizes biežāk nekā alkohola nelietotājiem ir plaušu bojājumi. Alkohola lietošana rada izmaiņas rīklē, elpvadā, bronhos un plaušās. Pēc alkohola lietošanas var attīstīties balss aizsmakums un klepus, bronhīts un pat plaušu iekaisums (pneimonija). Dažkārt var pievienoties arī aizdusa, kas pastiprinās fiziskas slodzes laikā. Alkohola atkarīgie daudz biežāk slimo ar pneimosklerozi (pastiprināta saistaudu veidošanās plaušās) un bronhektāzēm – maisveidīgiem vai cilindriskiem bronhu paplašinājumiem, kas klīniski izpaužas ar elpas trūkumu.

Balsta un kustību orgānu sistēma

• Alkohols veicina organisma priekšlaicīgu novecošanu: alkohola atkarīgajiem izkrīt zobi un mati, lūst nagi, rodas grumbas, āda zaudē elastību un kļūst pelēka. Alkohols veicina ne tikai osteoporozi, bet arī muskulatūras bojājumus un muskuļu atrofiju.

Reproduktīvā sistēma

• Alkohola lietošana gan vīriešiem, gan sievietēm izsauc reproduktīvo funkciju pasliktināšanos:

• Vīriešiem pastiprināta alkoholisko dzērienu lietošana iespaido dzimumhormonu daudzumu, nervu sistēmas lomu seksuālo funkciju izpildē un spermas produkciju.

• Sievietēm – pastiprināta alkohola lietošana rada organismā hormonālus traucējumus, kuru rezultātā var veidoties olnīcu atrofija, izraisot menstruālā cikla traucējumus, olnīcu disfunkcijas u.c. problēmas. Sievietēm, kuras pastiprināti lieto alkoholu biežāk tiek novērota neauglība un agrīna klimaksa iestāšanās.

Informācija par alkohola ietekmi uz cilvēka organismu ir sagatavota izmantojot Sabiedrības veselības aģentūras mājas lapā pieejamo informāciju